Chiù dâ Palora

scanciari

prisenti

scanciu

scanci

scancia

scanciamu

scanciati

scàncianu

mpirativu

--

scancia

scanciassi

scanciamu

scanciati

--

passatu

scanciai

scanciasti

scanciau

scanciamu

scanciàstivu

scanciaru

mpirfettu ndi.

scanciava

scanciavi

scanciava

scanciàvamu

scanciàvavu

scanciàvanu

mpirfettu cung.

scanciassi

scanciassi

scanciassi

scanciàssimu

scanciàssivu

scanciàssiru

futuru

scancirò

scancirai

scancirà

scanciremu

scanciriti

scancirannu

cundiziunali

scancirìa

scancirivi

scancirìa

scancirìamu

scancirìavu

scancirìanu

girunniu

scanciannu

participiu

aviri scanciatu

agg.:   scanciatu


Traina (1868)

Scanciari.

  • v. a. Dare de' valori e de' danari equivalenti ad altro valore o danaro: cambiare, scambiare.
  • Il pigliare in iscambio una cosa per l'altra, per isbaglio o apposta: barattare, scambiare. Onde si dice p. e. mi scanciaru lu cappeddu nta la fudda: mi è stato barattato il cappello nella confusione. E si dice anco per sbagliare p. e. fiori finti che si sbagliano dai veri.
  • scanciari 'na cosa pri 'n'autra, pigliar una cosa per un'altra: scambiare da una cosa ad un'altra; e dicesi anco solamente: scambiare.
  • scanciari unu cu 'n'autru, porlo in cambio di esso: scambiare uno per un altro.
  • va scanciati chissa, modo prov., si dice a chi abbia ricevuto batoste, rabbuffo per castigo, quasi avesse ricevuto un viglietto di banca.
  • a scancia e mancia, si dice di chi sciupa senza darsi pensiero al mondo. P. pass. scanciatu: cambiato, scambiato, barattato.

La vuci di Traina veni dû Wikisource Talianu e veni pubblicata sutta la licenza CC BY-SA 4.0.