Chiù dâ Palora

sparagnari  {verbu}

puisìa:

  • A pocu pani lu corpu t'insigna:
    cui fa cussì la spisa si sparagna.
    ("A pocu pani lu corpu t'insigna", Veneziano)

sparagnari

prisenti

sparagnu

sparagni

sparagna

sparagnamu

sparagnati

sparàgnanu

mpirativu

--

sparagna

sparagnassi

sparagnamu

sparagnati

--

passatu

sparagnai

sparagnasti

sparagnau

sparagnamu

sparagnàstivu

sparagnaru

mpirfettu ndi.

sparagnava

sparagnavi

sparagnava

sparagnàvamu

sparagnàvavu

sparagnàvanu

mpirfettu cung.

sparagnassi

sparagnassi

sparagnassi

sparagnàssimu

sparagnàssivu

sparagnàssiru

futuru

sparagnirò

sparagnirai

sparagnirà

sparagniremu

sparagniriti

sparagnirannu

cundiziunali

sparagnirìa

sparagnirivi

sparagnirìa

sparagnirìamu

sparagnirìavu

sparagnirìanu

girunniu

sparagnannu

participiu

aviri sparagnatu

agg.:   sparagnatu


Traina (1868)

Sparagnari.

  • v. a. Astenersi dall'usare checchessia, o usarla parcamente e con riguardo: risparmiare, sparagnare.
  • intr. ass. Astenersi dalle soverchie spese: risparmiare.
  • sparagnarila ad unu, perdonargli: risparmiarla ad alcuno.
  • Prov. in giuvintù bisogna sparagnari zoccu pri la vicchiaia pò arrivari: chi la mattina mangia il tutto, la sera canta il cucco. P. pass. sparagnatu: risparmiato.

La vuci di Traina veni dû Wikisource Talianu e veni pubblicata sutta la licenza CC BY-SA 4.0.